38. Self Drive Latvia maršruts ved pa Ziemeļlatgales ceļiem – reģionu, kur daba kļūst plašāka un ceļi klusāki. Brauciens vijas Latvijas austrumu pierobežas tuvumā, pārāk netuvojoties robežai, iepazīstinot ar reģiona vēsturi un ģeogrāfiju. Maršruts ir veicams ar vieglo automašīnu, bet nepieredzējušam braucējam komfortablāk noteikti būs ar augstāku auto. 4×4 automašīnām maršruta GPX failā ir atzīmēti papildus ceļi, kur bez 4×4 piedziņas nevajadzētu doties

Meži, lauku ceļi, ezeri un nomaļas vietas veido maršruta pamatu. Šeit daba joprojām ir noteicēja, tāpēc aicinām būt vērīgiem un arī saudzīgiem – ievērot ceļus, norādes un apkārtējo vidi. Apmaiņā šis reģions dāvā to, ko mūsdienās sastapt kļūst arvien grūtāk – klusumu un iespēju pabūt prom no cilvēkiem.

Maršrutā sastopam Viļaku, Baltinavu, Kārsavu un Balvu apkārtni – vietas, kur Latgales identitāte joprojām sastopama gan cilvēkos, gan ikdienas ritmā. Šeit vēsture stāsta savus stāstus: senās dzelzceļa stacijas, pamestas rūpnīcas un industriāli kompleksi, kas reiz bija rosīgi, bet šodien klusē un ļauj ceļotājam iztēloties vairāku gadu desmitu pagātni.

Kuprava ar savu “spoku pilsētas” noskaņu, vecās stacijas Žīguros un Vecumos, kā arī pierobežas vēsture piešķir maršrutam īpašu raksturu. Šīs vietas nav spožas vai skaļas, bet tās ir patiesas un ļauj ieraudzīt, kā mainās reģioni, cilvēki un laiki.

Ziemeļlatgales ainavas un lauku ceļi ir pilni vietvārdu un dialektu nosaukumu, kuri liecina par bagātu valodisko un kultūras mantojumu. Dziervīne, Motrīne, Ķēvesdruva, Peksīne, Tupicene un daudzi citi – turiet karti un acis plaši atvērtas!

Šis brauciens ir arī par skaistumu un kontrastiem. Maršrutā sastopamas iespaidīgas katoļu un pareizticīgo baznīcas, kuru arhitektūra iezīmē mazpilsētu ainavas, kā arī muižas, parki un vides mākslas objekti. Dabas cienītājiem ir iespēja izkāpt no auto un izbaudīt ezerus, dabas takas, skatu torņus un gravas (atkarībā no sezonas un pieejamības).

Maršruta sākums vai noslēgums Alūksnē piedāvā pavisam citu noskaņu – sakoptu pilsētvidi, Alūksnes ezeru, Pilssalu, Tempļa kalnu un Bānīša stacijas stāstu. Savukārt maršruta laikā atklājas Ziemeļlatgale tāda, kāda tā ir – mazāk apdzīvota, mierīga un vizuāli ļoti daudzveidīga.

Tā kā atradīsieties salīdzinoši netālu no robežas, ceļojumā noteikti paņemiet līdzi dokumentus – gan pašiem, gan automašīnai!